Par virszemes TV.

Nu jau par to rakstīts diezgan daudz. Tomēr tādi tehniski izglītojoši un labi saprotami raksti parādījušies tikai samērā nesen. Vairāk jau ir tāda sadzīviska lamāšanās. Gribētos jau arī man ko pateikt, bet lai nu paliek, nav mana specialitāte.

Vispirms par to, kas labs ir uzrakstīts. lattelecom.blogs.lv ir raksts, kurā labi apskatīti svarīgi TV uztveršanas faktori. Pilnībā raksts gan jālasa www.pilseta.lv.

Tomēr ne šajā rakstā, ne arī citur, nav apskatīts vēl viens būtisks faktors. Nu piedodiet, ja neesmu pamanījis. Runa ir par antenas frekvenču diapazonu, jeb vienkārši runājot par to, kuriem kanāliem tā domāta. Šajā ziņā diemžēl nevaru piekrist Lattelecom sākotnējiem apgalvojumiem, ka „derēs vecās decimetru antenas“. Lieta tāda, ka „pazemes TV“ laikos tika izmantots decimetru diapazona lejasgals un attiecīgi tika būvētas arī antenas un to pastiprinātāji. Vārdu sakot, pat ja Jums ir labas kvalitātes „vecā“ decimetru antena, tas vēl nenozīmē, ka varēsiet skatīties Virszemes TV. Labos uztveršanas apstākļos „neatbilstošā“ antena varētu arī netraucēt, bet jo tālāk no raidītāja vai ja uztveršanas virzienā kādi šķēršļi, jo būtiskāks kļūst antenas faktors.

Decimetru kanālu izvēle Virszemes TV arī nav tā uztveršanai draudzīgākā. Rīgas raidītāji: 43., 45. un 48. kanāli - nu labi, bet tad 66.kanāls! Kam tas bija vajadzīgs? Ikvienam radioamatierim taču ir skaidrs, ka antenu varētu izvēlēties optimālāku, ja šie kanāli būtu tuvāk cits citam.

Ieskatoties antenu rokasgrāmatās, atradīsim, ka vairumam populāro antenu veidu, frekvenču raksturlīkne ir aptuveni šāda:

Antena vislabāk uztver sava diapazona augšējos kanālus. Uz lejas galu (zīmējumā - pa kreisi) uztveršanas spēja lēnām pasliktinās. Savukārt pārejot uz augstākiem kanāliem, uztveršanas spēja sāk kristies ļoti strauji. Tātad ja nu Jums gadījumā ir „vecā“ decimetru antena, kas bija paredzēta 21. - 41.kanāliem, tad nav ko brīnīties, ka ciparu TV kanālus tā uztver slikti. Tās uztveršanas spēja vienkārši beidzas tur, kur sākas jaunie kanāli. Ja šai „vecajai“ antenai vēl ir iebūvēts pastiprinātājs, tas situāciju var padarīt vēl sliktāku. Jo tas kādreiz ir būvēts ar domu „ierobežot nevajadzīgu trokšņu un blakuskanālu pastiprināšanu“. Šodien jaunie ciparu TV kanāli ir nonākuši šajā trokšņu statusā.

Digitālā TV, protams, ir progresīva lieta. Diemžēl prieku bojā šie daži stipri nepārdomātie soļi. Vai tiešām nebija iespējams atrast brīvas frekvences „vecajā“ diapazonā? Tad vecās decimetru antenas patiešām derētu. Man jau personīgi vienalga, uz savas mājas uzlikšu kādu antenu vajadzēs. Tomēr daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi tiem kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās ir ļoti sarežģīta situācija. Kolektīvās sistēmas antenas visdrīzāk būtu jāpārbūvē pilnībā. Diezko lēti jau tas nebūs. Savukārt ar individuālo antenu pie loga ne vienmēr pietiek.

Tātad vēlreiz tie daži praktiskie padomi. Ja ejat uz veikalu pēc antenas, painteresējieties, vai tiešām tā paredzēta 21. - 69.kanāliem. Tas pats attiecas arī uz pastiprinātāju, ja gadījumā to nākas pirkt atsevišķi. Un vēl par kabeļiem. Tā ir pilnīga taisnība, ka kabelis „noēd“ daļu signāla. Paskatieties, vai aiz taupības apsvērumiem neesat kabeļa rezervi atstājuši pārāk lielu. Ja 2 metri lieki, tas nekas, bet ja likvidēsiet 10 liekus metrus, tas jau var kaut ko uzlabot.

Par tām citām lietām neatkārtošos, tās jau labi aprakstītas iepriekš minētajā rakstā.

Veiksmīgu iznākšanu Virszemē!
Māris Stegenburgs
maris@eiranet.lv

virszemes_tv.txt · Labota: 2010/03/18 16:37 , labojis Māris Stegenburgs